Ņina Jakuševiča un Norberta Sultanova
Piedalījās projektā "Biznesa pamati cilvēkiem ar īpašām vajadzībām"
2006. gada oktobris - 2007. gada jūnijs
Projekts notika Daugavpilī
Projektu īstenoja Daugvpils pilsētas dome
Projektā piedalījās 24 cilvēki

Eiropas Savienības līdzfinansētajā projektā «Biznesa pamati cilvēkiem ar īpašām vajadzībām» invalīdu biedrības «Ilgas» telpās Daugavpilī vairākus mēnešus notika kursi «Komercdarbības uzsākšana». Tas bija pirmais nopietnais projekts, kurā piedalījās biedrība, taču noteikti nebūšot pēdējais, stāsta biedrības bijusī priekšsēdētāja Norberta Sultanova. Kursos vismaz 24 cilvēki ar īpašām vajadzībām apguva dažādas zināšanas, kā arī izstrādāja un prezentēja savus biznesa plānus - katrs no tiem esot unikāls un pilnīgi reāls. Tika piedāvāts šūt skaistus dekoratīvos spilvenus, veidot pinumus un atvērt ekskluzīvu adītu tērpu salonu.

Dažas idejas jau esot veiksmīgi realizētas, piemēram, kursu dalībniece psiholoģe Irina Rabša īstenojusi savu biznesa plānu «Ja var» - atvērusi firmu un sniedz psihologa pakalpojumus. Arī Zoja Polovinkina realizējusi savu biznesa plānu un piemājas dārziņā jau audzē ekoloģiski tīrus dārzeņus un garšaugus, ko pārdod tirgū. Lilijai Rambaļskai esot projekts par kafejnīcas Fritki atvēršanu, kur varēs baudīt svaigus frī kartupeļus, kas taps acu priekšā no svaigiem produktiem. Rita Lose un Hinna Prokofjeva nopietni domājot par šūšanas darbnīcas atvēršanu.

Norberta Sultanova pati izvēlējusies pretendentus kursiem, jo gribējusi redzēt reālu rezultātu. Arī pedagogu attieksme bijusi ļoti nopietna, un kursu dalībnieki guvuši vispusīgas, dziļas zināšanas.

Ar sajūsmu par kursiem stāsta Ņina Jakuševiča, kura, pateicoties šim projektam, izrāvās no mājsaimnieces ikdienas rutīnas un atrada sev jaunus draugus un nodarbošanos biedrībā «Ilgas». Ņina stāsta, ka pēc izglītības esot ekonomiste, 38 gadus strādājusi par plānošanas daļas vadītāju firmā Dauer Daugavpilī, bet pēc uzņēmuma izjukšanas bijusi spieta sēdēt mājās, jo invalīdu darbā neviens neņemot. Kādā laikrakstā izlasījusi sludinājumu, ka cilvēki ar īpašām vajadzībām aicināti piedalīties kursos, un nolēma izmēģināt. Tā viņa pirmo reizi iepazinusies ar invalīdu biedrību «Ilgas», kļuvusi pār tās biedri, bet pēc kursu pabeigšanas ievēlēta par jauno biedrības priekšsēdētāju. Piedalīšanās kursos Ņinai sagādājusi pamatīgu un patīkamu adrenalīna devu un ļāvusi saprast, ka viņa ir vajadzīga sabiedrībai. Kursos viņa guvusi daudz noderīgu zināšanu, it īpaši likumdošanā un psiholoģijā. Juristi izskaidrojuši ne tikai grozījumus likumdošanā, bet arī dažādas nianses, kas varētu noderēt, veidojot tālāk savu biznesu. Prieku sagādājot apziņa, ka viņa pati var izstrādāt sev biznesa plānu un pat to realizēt. «Es varu!» ar sajūsmu saka Ņina Jakuševiča.

Norberta Sultanova piebilst, ka Ņinai esot liels iekšējs spēks un spējas, kas bijis redzams jau pašā sākumā, tāpēc viņa nodevusi biedrības vadību un savas zināšanas šai enerģiskajai kundzei. Ņina Jakuševiča pārcietusi divas smagas sirds operācijas un ieguvusi invaliditāti, taču veiksmīgi saglabājusi savu labo sirdi. Viņas biznesa plāns nav vērsts tieši uz peļņas gūšanu, bet vairāk gan uz prieka sagādāšanu citiem.

Jau tuvākajā laikā Ņina plāno izveidot savu firmu «Pasaka», kas oficiāli piedāvās svētku rīkošanu bērniem un jauniešiem. «Vecāki vienmēr cenšas apsveikt savus bērnus dzimšanas dienā, saklāj galdu, nopērk dāvanas, saaicina viesus, taču izklaides programmas parasti pietrūkst, jo nav laika, spēka un izdomas,» saka Ņina Jakuševiča. Tieši šo pakalpojumu viņa vēlas piedāvāt daugavpiliešiem un reāli to dzīvē jau izmēģinājusi, rīkojot jautras svinības saviem četriem mazbērniem un pat 20 gadu vecajam dēlam, kura draugi par pasākumu bijuši tik lielā sajūsmā, ka pat atteikušies no iepriekš iecerētās diskotēkas un palikuši mājās. Tas, kā viņai izdodas piesaistīt gandrīz pieaugušu bērnu uzmanību, ir Ņinas Jakuševičas firmas noslēpums, taču vienu var teikt noteikti - humora viņai netrūkst, un jebkura visiem sen apnikusi pasaka pēkšņi pārvēršas mūsdienīgā jautrā stāstā vai rotaļā. Ņina teic, ka svinībās varētu organizēt arī fotografēšanos un filmēšanos un pēc tam viesi dotos mājup ar piemiņas foto vai balvu no kāda konkursa. Svinības varot rīkot gan biedrības telpās, gan kafejnīcā, gan pie gaviļniekiem mājās. Ņina Jakuševiča aprēķinājusi - lai reģistrētu firmu un sakārtotu dokumentus - viņai vajagot vien 100 latu, bet pēc gada jau varētu sākt pelnīt.

Pagaidām Ņina nodarbināta ar biedrības «Ilgas» projektiem un nupat iesniegusi vēl vienu projektu kādā Zviedrijas finansētā programmā, cerot iegūt finansējumu, kas ļaus 18 mēnešus bez bēdām segt visus komunālos izdevumus, iegādāties jaunu tehniku biedrības vajadzībām un sarīkot angļu valodas kursus saviem biedriem.

Norberta Sultanova stāsta, ka uzturēt biedrību nav viegli - jāmeklē sponsori. Citādi jāiztiek no pašvaldības atbalsta un biedru iemaksām, kas ir ļoti niecīgas, jo invalīdu pensija ir maza. Komercdarbību biedrība veikt nedrīkstot, tādas esot arī dažādu programmu prasības. Norberta Sultanova ar rūgtumu atceras, kā cīnījusies par biedrības telpām. Tagadējo istabiņu dabūjuši pērn un nu meklē labus, atsaucīgus cilvēkus, kas palīdzētu ar mēbelēm un remontu. Tagad esot cerība uz projektiem, kas paver dažādas iespējas.

Redzot biedrības problēmas, Daugavpils Domes Pilsētas attīstības departamenta speciālisti pērn uzrakstīja Eiropas Sociālā fonda projektu «Biznesa pamati cilvēkiem ar īpašām vajadzībām», un tā biedrība «Ilgas» pirmo reizi piedalījās Eiropas līdzfinansētā pasākumā, piedāvājot iespēju apmeklēt kursus ne tikai saviem biedriem, bet arī citiem pilsētas invalīdiem. Arī pati Norberta Sultanova apmeklēja kursus un uzrakstīja savu biznesa plānu Kablučok («Papēdītis» - no krievu val.), kas paredz izveidot nelielu apavu remontdarbnīcu. Viņa ir pārliecināta, ka savu ieceri īstenos jau tuvākajā nākotnē un izveidos vismaz trīs darba vietas. Labu apavu meistaru pilsētā esot daudz, un tagad viņi invaliditātes dēļ sēžot bez darba. Vajagot tikai nopirkt dažas iekārtas, bet visi nepieciešamie instrumenti šiem kurpniekiem esot pašiem savi.

Norberta Sultanova invaliditāti guvusi jau 43 gadu vecumā metāla raktuvēs Krievijā. Piecus gadus bijusi piesaistīta gultai, lūgusi Dievu, lai ļauj viņai atkal tikt uz kājām, un nolēmusi veltīt savu tālāko dzīvi invalīdiem. Savu apņemšanos viņa pildījusi un jau pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Daugavpilī atvēra pirmo kooperatīvu - šūšanas uzņēmumu Raznoprom, kur strādāja 30 invalīdu. Vēlāk viss izjuka, un uz gadsimtu mijas sliekšņa viņa izveidoja invalīdu biedrību «Ilgas», par kuras pastāvēšanu cīnās jau daudzus gadus.

Tekstu sagatavoja Ināra Baranovska

http://sf.lm.gov.lv/esf